Spānija 2014

Hei!
Kādā no iepriekšējiem rakstiem es prasīju vai kādam ir interese par ceļojuma bildēm un nelielu aprakstu, un tad te nu tas ir Spānija 2014! p.s. lielākā daļa šeit redzamo bilžu ir uzņemta ar manu telefonu, tāpēc kvalitāte ir visai viduvēja. Uzmanību - garš un bildēm bagāts raksts!

maršruts kartē
Sākšu tā vispārīgi- kopā ceļojumā pavadījām pusotru nedēļu, lidojums bija Rīga-Frankurte-Madride un atpakaļ. Sākumā likās, ka izbraukājām gandrīz visu Andalūziju, bet atzīmējot kartē sanāca tikai maza daļa.
Ēdienu var nopirkt supermārketu ķēdes Mercadona veikalos, kur pa skaļruņiem spēlē vēl lipīgāku dziesmiņu nekā ''Nāc uz Rimi''. Pilsētās parasti ir iepirkšanās ielas ar visiem galvenajiem veikaliem- Zara, Benetton, H&M utt pieklājīga lieluma pilsētās ir arī universālveikali El Corte Ingles.
Spāņu satiksmes organizācija ir vienkārši fantastiska- esot gājējam viss ir oki doki, bet braucot ar auto- ne pārāk- gājēji velkas pār ielu praktiski jebkur, auto ceļu apļi ir ar 100 un 5 neizprotamām izejām. Labi, ka ne man bija jābrauc..
apelsīnu kociņi aug visur
 No Rīgas izlidojām ap 6iem no rīta, likās, ka lidosta būs tukša, bet nē- pastaigājām pa veikaliem, izsmaržojām Victoria's Secret smaržūdeņus un Duty Free smaržu nodaļas. Frankfurtē bijām ap 8:15, kamēr izbraukajām visus milzīgos skrējceļus, pulkstenis jau bija pusdeviņi. Kamēr atradām vajadzīgo gate- jau 9, bet tas nekas, jo lidojums uz Madridi bija tikai vienos. Frankfurtes lidostā ir ļoti foršs vietējais vilcieniņš, ar kuru ļoti ērti var ceļot pa lidostu.
Madridē nolaidāmies ap pus četriem, atradām rezervēto mašīnu un braucām uz Valpenjas. Par kompāniju, pie kuras izīrējām mašīnu varu teikt tikai to labāko- Europcar jauki apkalpo, visas apdrošināšanas izskaidro, un dabūjām pat gandrīz jaunu Sharan'u.
Nākamajā rītā sākās ceļš uz Granadu un Alhambra pili. Bija salīdzinoši vēss rīts, kārtīgi satuntulējāmies un stāvējām rindā uz ieeju pilī. Viss sākās ar dārziem kā Cūkkārpā:

arhitektūra viscaur Andalūziju ir visai austrumnieciska
Pa dārziem klīdām ilgi, visur skaistas strūklakas, visādas puķes utt. Caur visu Alhambra teritoriju iet kaut kas līdzīgs iekšējai irigācijas sistēmai, vasarā, kad ir briesmīgs karstums, tās strūklakas noteikti ir īsta svētība;D un pa kanāliņiem peld zivtiņas:)
Uzkāpām pils torņos, pašā ēkā gan neiegājām, jo uz turieni bija vēl lielāka rinda kā uz dārziem. p.s. ja izstāvat rindu uz dārziem un gribat iet arī uz pili, noteikti biļetes ir jāņem uzreiz abas kopā, jo sakarā ar apmeklētāju plūsmām visam ir noteikti laiki, uz kuriem var arī nepaspēt.
Torņu virsotnēs es aizrāvos ar panorama skatiem:

Pēc tam paklīdām pa pilsētu, aizgājām arī uz galveno baznīcu. Izejot ārā no tās teritorijas ir visai centrāla iela ar autobusa pieturu, no kuras var ļoti ātri, ar autobusu tikt atpakaļ uz Alhambru, kur visi parasti atstāj mašīnas.
Nakšņojām turpat Granadā, tikai nedaudz nostāk no centra, līdz kuram vēlāk aizbraucām uz mašīnu. Iegājām spāņu Stockmann veida veikalā ''El Corte Ingles''. ļoti rosīgs veikals, apmeklētāju daudz. Šiem veikaliem apakšā ir pārtikas veikals, kur arī nopirkām ēdienu vakariņām.
Nākamajā dienām braucam uz Guadix- maza pilsētiņa ar lielu baznīcu centrā. Ap baznīcu braukā sarkans bānītis, kas izvadā arī pa pilsētu. Guadix ir slavena ar savām mājām, kas ir iebūvētas kalnos, lai vasarā nav pārāk karsti. Visur ir skaisti kalni, burvīgi skati:

pakpājoties augstāk kalnos bija briesssmīgs vējš

Guadixā pārāk ilgi neuzturējāmies, un jau 3os bijām Malagā. Tā gan bija paradīze! Silts, saulains, dzīvojām pilsētas centrā pie jūras, visur apkārt rosība, līdz pludmalei apmēram 10 minūtes. Ātri ievācāmies numuriņā un ar daļu no kompānijas skrējām uz jūru. Es jau riktīgi atspēros- plānajās sandalēs, plānajā jaciņā, pie pludmales man palika karsti un atstāju vispār vienu t-kreklu. Katrā ziņā, vietējie skatījās uz mani kā uz pilnīgu dīvaini- janvārī staigā sandalēs, bez jakas un vēl pa taisno jūrā iekšā!


Vakarā gājām uz cietoksni, pastaigājām pa to. Visur pilsētā aug apelsīnu un mandarīnu kociņi, pa kluso noņēmām vienu apelsīnu, ko arī viesnīcā apēdām. Vaŗdu sakot, nav prātīgi, jo apelsīns bija ļoti skābs, un pēc tam likās, ka savelkas mute, bet tomēr sulīgs.
gastronomiskās izvirtības!:D (tā vismazākā kūciņa bija perfekta, nedaudz atgādināja halvu, bet ne tik salda)

Staigāju pa pilsētu iegājām kafejnīcā, pasūtījām 10 dažādas tapas un pudeli Sangrijas. Visgaršīgākās bija zivju tapas, vēl tagad atceros om nom nom..
Nākamajā rītā uzkāpām kalnā, no kura var pāaredzēt visu pilsētu:
saulains rīts Malagā, pagaršojām arī parka apelsīnus, bet tie bija tik pat skābi, cik cietoksnī savāktie..;D
 Pēc Malagas devāmies Rondas virzienā, pa ceļam iebraucot vietā, kur ir liela aiza, un it kā esot filmēts Indiana Džonss, El Chorro, ja pareizi atceros.
 Arī Rondā bija liela aiza, kuru protams, ka vajadzēja apskatīt. Man galīgi nav bail no augstuma, bez raustīšanās esmu braukājusi visvisādos trakos amerikāņu kalniņos, bet stāvot uz platformas, kas praktiski karājās gaisā, ceļi gan notrīcēja...

Izbraucot no Rondas bija burvīgi kalnu skati:

 
Kalnu rajonā bija visai vēss, un mašīnā es aizmigu, bet pamostoties svilināja saule un bija īsts, dienvidu cienīgs skats- Gibraltārs, kas bija mana mīļākā ceļojuma daļa:
redzot šo skatu, es sāku dungot to dziesmu, kas skan Šreks 2, kad viņi karietē iebrauc pilsētā:)

Šķērsojot robežu ieraudzījām angļu busiņu, telefona būdiņu un pat Čērčila avēniju:

p.s. iesaku izmantot vietējo iedzīvotāju piedāvātas auto tūres- par apmēram 50EUR jūs izvadā pa visu Gibraltāru, un nav jāmaksā extra nauda par funikulieri, lai tiktu kalnā. Noteikti ir vērts apskatīt 100 ton Gun, The Great Siege tuneļus un vispār pabraukāt pa pašu teritoriju. Kalnā visur klīst merkaķīši, kurus barot ir stingri aizliegts, iet glaudīt arī nav vēlams, lai gan viņi izskatās mīļi un pūkaini:)
arī šī platforma praktiski kārājās gaisā, bet ne tik augstu kā Rondā..

Aiz manis ir redzmas lidostas skeējceļš. Tikai tiekot pāri skrejceļam var ieiet/iziet no Gibraltāra, un izbraucot mēs gaidījām, apmēram, 10min kamēr garām palidos lidmašīna. Respektīvi, pāris reizes dienā, angļi apstādina satiksmi, lai lidmašīna varētu izlidot no Gibraltāra. Interesanti un skaļi.
Pēc tam mēs aizbraucām uz reālo dienvidu punktu- Tarifu, uzgājām uz mola, kur varēja redzēt Marokas krastus.
 Tarifa ir tālākais Eiropas dienvidu punkts, salīdzinājumam Nordkaps Norvēģijā, kas ir tālākais Eiropas ziemeļu punkts:
<--Gibraltārs   Nordkaps-->
 Pa ceļam uz viesnīcu piebraucām pie burrrrvīgas pludmales ar tumblr cienīgiem skatiem: īsta paradīze: (man visas bildes likās ļoti skaistas, vienu izvēlēties nevarēju)

visai reti gadās redzēt ārzemju pludmales ar smalkām, baltām smiltiņām
Maršruts tālāk mūs veda uz Jerez (Heresa) Gibraltārā satiktais šoferis mums ieteica apmeklēt dejojošu zirgu šovu un vīna degustāciju. Andalūzijas zirgu šovu gan mēs nokavējām, jo ziemas sezonā, tas laikam bija tikai 4dienās, bet mēs pastaigājām pa teritoriju un paskatījāmies treniņu. Tur nevarēja fotografēt, bet ārējā aplokā no tāluma nofočēju vienu skaistu zirdziņu:
 Tālāk Tio Pepe vīnu degustācijas. p.s. pie ieejas es iesaku neņemt 4 vīnus+ tapas pa 18 EUR, jo tas nav tā vērts. Tapas bija 4 mazas maizītes (bet garšīgas), 3 vīni bija ļoti īpatnēji, 4. bija šerijs, kas bija ciešams, bet arī nebija naudas vērts. Pati ekskursija bija interesanta, vilcieniņš ar gidi izvadāja pa visu vīna darītavas teritoriju.

no kreisās: pie latviešu vīna muciņas, iekšpagalms kā parasti skaists un skaista palma:)
Mums palika daudz brīva laika, tāpēc pa ceļam uz Sevilju iebraucām Cadisā (Cadiz). Tā ir sena ostas pilsēta, paklīdām pa šaurajām ieliņām, aizgājām līdz okeānam, pie kura bija briessmīgs vējš. Beigās apmaldījāmies, bet es biju nofotografējusi kaut kādus vārtus un Ziemassvētku egli, no kuras netālu atstājām mašīnu, un tā ar vietējo palīdzību atradām ceļu atpakaļ. Bet tukšā dūšā nevar braukt, tāpēc restorānā atkal paņēmām tapas, kalmārus un visādus citādus gardumus.
 Atradām arī dārzu ar īpatnējiem kokiem, kas man atgādināja saldējumus:

Nākamā pietura- Sevilja. Lai gan bija visai auksts, saulīte spīdēja un pēcpusdienā bija karsts. Apmeklējām kārtējo Alcazar (spāņu pils- cietoksnis, kaut kas uz to pusi) un ar zirgu karieti izbraucām pa pilsētu.

pa visu teritoriju apkārt vienkārši pastāgājās pāvi

Visur pilsētā stāv tās karietes, zirdziņi ir prakstiski pilntiesīga satiksmes daļa, un vispār šie ir baigi piemīlīgie:) Atradām nepārāk veiksmīgu restorānu ar pārāk ūdeņainu paelju, bet vismaz paelju!
 Sevilja bija vienīgā vieta, kur pavadījām divas naktis, tāpēc vakarā mierīgi gājām iepirkties. Pirmā pietura El Corte Ingles. Janvāra sākumā visur ir ziemas preču izpārdošanas, Spānijā kopumā par izdevīgām cenām var nopirkt Desigual preces, arī citi brendi izmaksā EUR apmēram tik pat cik pie mums latos. Pirmajā stāvā iečekojām kosmētikas stendus- Sephorā nopirku UD paleti un acu zīmuļus, paskatījos Benefit un MAC stendus, pasmaržoju Bourjois smaržas, ko starp citu redzēju arī Stockmann pirms pāris dienām, vienas pēc aromāta bija ļoti līdzīgas rozajām Chanel Chance.
Un ceļā uz viesnīcu, protams, Mercadona arī spāņu gastronomiskajām izvirtībām, haha. Ja jums garšo vītināta gaļa, iesaku to pirkt uz svara, jo tā būs daudz izdevīgāk, bet fasētā gaļa ir maigāka, ar mazāku sāls daudzumu.
 Ceļojums jau iet uz izskaņu, viena no pēdējām pieturām bija Cordoba. Mums palaimējās atrast viesnīcu ar skatu uz centrālo laukumu, pie pašas iepirkšanās ielas. Pastāgājām pa pilsētas tūristu vietām dienas laikā, aizgājām uz kārtējiem dārziem un Alcazar, nofotografēju kārtējos kaķus.


 Vispār Spānijas kaķi ir daudz tievāki par mūsu vietējiem pagalma tusnīšiem, laikam karstajā saulē nodedzinājuši kalorijas..;D
skats pa logu no viesnīcas

Priekšpēdējā dienā bijām Spānijas senajā galvaspilsētā Toledo. Pilsēta ir slavena ar bruņniecību, ieroču taisīšanu un visādu citādu amatniecību. Ja gribat pirkt suvenīrus, tad iesaku to darīt kara muzejā, kas ir pašā pilsētas centrā, savādāk mazajos veikaliņos ir uzskrūvētas cenas. Kara-vēstures muzejs arī ir ļoti interesants, tikai nekādus asus priekšmetus tur nedrīkst ienest. Izstādē ir viss sākot no apmēram 10.gs līdz pat mūsdienām, ļoti interesanti, žēl tikai, ka mums bija mazāk par stundu, ko apskatīt ekspozīciju. Ja tur esat, noteikti izstaigājiet bruņinieku zāli un 20.gs telpas. Pamatskolā jaunāko laiku vēsture bija mans mīļākais temats, un visi priekšmeti un maketi, uhhh, superīgi. Šur tur ir arī reālistiskas filmas, izveidoti bunkuri.2. pasaules karam veltītās telpas man likās visinteresantākās, bija izlikti arī asiņaini apsēji, bet nu cik tie bija īsti.. nuuu nezinu.
daudz bilžu no muzeja man nav, biju vienkārši amazed..

Viscaur Spānijā bieži redzējām lielus konfekšu veikalus, dažus saldumus iegādājāmies arī Toledo.

tā pils ir no marcipāna!
 Nākamajā rītā devāmies Madrides virzienā, apmēram 40min brauciens, un tad jau lidmāšīnā uz Frankfurti.

Šoreiz Frankfurtē bija jāpavada apmēram 6h. Izstaigājām gandrīz visu lidostu, pastaigājām pa veikaliem, gandrīz visos bija lieliskas atlaides. Varu ieteikt ļoti foršu veikalu- Jack Wolfskin- siltas cepures, cimdi un šalles, bet pēc idejas domāts alpīnistiem un citiem sportistiem. Labas atlaides bija Esprit, Accessorizze (cenas eiro ar atlaidi tāpat kā pie mums bija latos), Marc'o'polo, kā arī katru mēnesi ir atšķirīgas akcijas arī kosmētikas duty-free veikaliņā. Netālu no Picard firmas veikala ir ļoti forša kafejnīca, kas pārdod it kā dabīgos ēdienus, augļus utt. Nav pārāk dārgi, bet ir ļoti garšīgi. Es pamēģināju kuskusa salātus ar dzērvenēm un rīsu krēma saldo. om nom nom, saldais pilnīgi kā Latvijā!:) Pirms izlidošanas aizskrēju vēl pakaļ braunijam, tas arī bija ļoti garšīgs:))

Un tas arī noslēdz manu ceļojumu. Kopumā varu teikt, ka Spānija ir ļoti interesanta vieta, spāņi kā tauta ir ļoti viesmīlīgi un jauki (sevišķi pret blondīnēm, haha:). Vairāku viesnīcu reģistratūrā administratori labprāt parunājās, daudzus interesēja kādā valodā runā Latvijā un ko mēs tur vispār darām, vai ir auksti, vai ir sniegs utt. Ceļojumos mēs parasti ņemam līdzi Laimas šokolādes un Selgas cepumus, ko dodam viesnīcu administratoriem, sīkums, bet patīkami. No rīta, check-out viena administratore teica, ka šokolāde bija super, Spāniju tik garšīgu viņa vēl nekad nav atradusi.
Ja braucat uz Spāniju vai vispār ceļojumā janvāra sākumā vai augusta beigās, iesaku braukt ar tukšiem čemodāniem. Rīgā mans čemodāniņš svēra 7kg (ieskaitot datoru), bet izlidojot no Madrides tas pārvērtās par riktīgu čemodānu, sverot jau 16kg, bez datora..

Runājot par hoteļiem - varu ieteikt Hotel Itaca ķēdes, ļoti skaistas viesnīcas, plašas un skaistas istabiņas. Malagā palikām Hotel Eliseos - arī burvīga viesnīca, pašā centrā, vienīgi atrast pagrūti.

Kas man patika visvairāk - pastaigas pa pilsētu. Visās pilsētās, kurās mēs bijām tieši vakarā sākās īstā dzīve - veikaliņi uz ielām, priecīgi cilvēki, burvīgs ēdiens. Ir tik forši atrasties vietās, kur visapkārt rit aktīva dzīve, staigā vietējie. Interesanti.

Vai esat kādreiz bijušas Spānijā? Vai gribētu aizbraukt/ aizbraukt vēlreiz? Vai jums ir kāda favorītpilsēta vai vieta?

Ceru, ka jums patika raksts:)

-Sabīne







8 comments

  1. izklausās burrrvīgs ceļojums - prieks bija lasīt :)

    ReplyDelete
    Replies
    1. paldies, man prieks, ka patika:)

      Delete
  2. Tavs mērķis noteikti bija mani sakārdināt. ;D Ir tik ļoti liela vēlme kkur aizbraukt, bet nav ne laika, ne darba nepieciešamo līdzekļu ieguvei. Bāc, laikam nevajadzēja matus no blondiem krāsot uz tumši brūniem, silto zemju iedzīvotāji nebūs sevišķi laipni. ;D
    Dikti foršs trips izskatās. :] Atrādīsi pirkumus?

    ReplyDelete
    Replies
    1. haha, tā jau ir ar tām latviešu blondajām daiļavām:)

      chanel lūpu krāsu jau atrādīju, par UD arī noteiktu būs raksts:)

      Delete
  3. uff cik jauki, patīk paceļot ar citiem kopā- vismaz kaut kāds prieciņš, te drēgnajā Rīgā sēžot :D
    Es 2011 gadu sagaidīju Marbella :) un pabiju arī Gibraltārā, kur man uz galvas pasēdēja mērkaķis un pabiju arī Rondā- kas ir ļooti ļoooti skaista vieta. Un Gibraltārs ir vnk tāda pilnīgi maģiska vieta uz kalna :) riktīgi forša pie tam.
    Es kā reiz izdomāju, ka reizi mēnesī dalīšos ar kādu no saviem ceļojumiem, kur parādīšu bildes + izstāstīšu kur un kas ir forši :)

    ReplyDelete
    Replies
    1. šausmas, ja man kāds mērkaķītis uzkāptu es galvas, es gan jau sāktu panikot, jo mums stingri teica, ka nevar ne barot, ne aiztikt..;D
      un tā klints Gibraltārā tiešām ir pilnīgi maģiska - sajūta, ka redzi tālu, tālu.

      par ceļojumiem būtu interesanti, es labprāt ko tādu palasītu:)

      Delete
  4. Esmu bijusi Spānijas salā Maljorkā. Vienreizēja vieta, kuru ar mašīnu var izbraukāt 3 dienu laikā. Runājot par El Corte Ingles.. Ar Tevi tur runāja angliski? Jo lai kā es censtos, man teica, ka neviens ar mani nerunās angliski un tā arī bija. :D
    Izskatās pēc lieliska ceļojuma! :)

    http://happinessvictim.blogspot.com
    x

    ReplyDelete
    Replies
    1. Ooo, super, Maljorka noteikti arī ir super vieta.

      Nē, tikai kosmētikas nodaļā kaut ko bišķi saprata. Pie drēbēm es īsti nesapratu izmērus un nevareju konkrētu blūzi atrast, bet beigās pati visu skatījos..
      Spānijā vispār ja neskaita viesnīcas un uz tūristiem tendētas vietas maz saprot angliski. Cik esmu saskārusies, tad tikai Tenerifē praktiski visi saprata angļu valodu.

      Delete